Infografika no Demida

 Infografika (no latīņu valodas informatio — prezentācija, skaidrojums, prezentācija; un citi grieķu γραφικός — rakstiski, no γράφω — rakstīšana) ir grafisks informācijas un datu pasniegšanas veids, kura mērķis ir skaidra sarežģītas informācijas vizualizācija[1][2] . Viena no grafiskā un komunikācijas dizaina formām [avots nav norādīts 303 dienas].Tās pielietojuma klāsts ir milzīgs: ģeogrāfija, žurnālistika, izglītība, statistika, tehniskie teksti. Infografika spēj ne tikai sakārtot lielus informācijas apjomus, bet arī uzskatāmi parādīt objektu un faktu attiecības laikā un telpā, kā arī demonstrēt tendences informācijas precedentu attīstībā.PieejasInfografikas ir datu vai ideju vizualizācijas, kuru mērķis ir ātri un saprotamā veidā nodot auditorijai sarežģītu informāciju[1][2]. Papildus attēliem infografikas var ietvert grafikus, diagrammas, blokshēmas, tabulas, kartes, sarakstus[1].Ir divas pretējas pieejas infografikas dizainam, kas atšķiras no vizuālo risinājumu nozīmes infografikā [avots nav norādīts 303 dienas]. Aiz viena no tām, pētnieciskā, kas saistīta ar zinātnisko rakstu noformēšanas tradīciju, ir Edvards Tufte, vairāku informācijas dizaina darbu autors [avots nav norādīts 303 dienas]. Viņš iestājas par infografikas minimālistisko raksturu, kurā jāizlaiž viss mazsvarīgais, bet pati informācija jānodod pēc iespējas precīzāk.Šīs pieejas galvenais mērķis ir vēlme nodot informāciju mērķauditorijai. Šī pieeja ir pamatota zinātniskajā darbā, datu analīzē un biznesa analīzē. Cita pieeja, sižets, stāstījums (angļu naratīvs) ir raksturīgs Pīteram Salivanam (1932-1996) [avots nav norādīts 303 dienas]. Pēc dzimšanas viņš ir brits, un viņš ir vislabāk pazīstams ar savām ilustrācijām laikraksta The Sunday Times redakcijas slejās no 1978. līdz 1994. gadam. Viņš šo grafisko pieeju nosauca par grafikām[3] — “skaidrojošām ilustrācijām”.Šo pieeju raksturo vēlme radīt lasītājam pievilcīgus attēlus, izteiksmīgs dizains, ilustrācijas izmantošana. Tā ir ne tikai informācija, bet arī izklaide lasītājam. Šīs pieejas piemērošanas jomu var uzskatīt par žurnālistiku, emuāriem, mārketinga un reklāmas materiāliem. Tādējādi pētījuma pieeja ietver vajadzīgās informācijas ieguvi, ko veic pats lasītājs, savukārt naratīvā pieeja jau satur secinājumu, pie kura lasītājam ir jānonāk [4].




https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%BD%D1%84%D0%BE%D0%B3%D1%80%D0%B0%D1%84%D0%B8%D0%BA%D0%B0





Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas